Radošas mācību vides

Radošas mācību vides

Pēdējā laikā visā pasaulē plaši tiek apspriesti jautājumi par izglītību un izmaiņām, kas jāveic izglītības sistēmās. Viena no būtiskākajām sistemātiskajām pārmaiņām pēdējās desmitgadēs, kas ir novedusi pie šīm diskusijām, ir globāla pārveide no rūpniecības uz “zināšanu sabiedrību”. Zināšanas ir kļuvusi par galveno ekonomiskās darbības virzītājspēku šajās sabiedrībās; indivīdu, uzņēmumu un valstu labklājība arī arvien vairāk ir atkarīga no cilvēku un intelektuālā kapitāla.

Šīs pārmaiņas ir notikušas dažādu iemeslu dēļ, no kuriem galvenie ir šādi: 1) mēs dzīvojam “globālā ciematā”, un globalizācijas procesā ekonomika un sabiedrība ir savstarpēji cieši saistītas, apvienojot dažādas kultūras, uzskatus un paradumus. Kens Robinsons uzsver, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem nacionālajām izglītības sistēmām ir tas, kā izglītot bērnus, lai viņiem būtu kultūras identitātes izjūta, lai viņi varētu nodot mūsu kopienu kultūras gēnus, kamēr viņi vēl ir daļa no globalizācijas procesa; 2) Sabiedrības un tautsaimniecības ir piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas, sākot ar atkarību no rūpniecības un beidzot ar paļaušanos uz zināšanām kā pamatu.

Tāpēc valstu izglītības sistēmas mēģina noteikt, kā izglītot bērnus, lai viņi varētu atrast savu vietu ekonomikā 21st Gadsimts. Izglītotājiem ir jāsagatavo jaunatne “pagaidām vēl nepastāvošām darbavietām, lai izmantotu tehnoloģijas, kas vēl nav izgudrotas, un atrisinātu problēmas, par kurām mēs pat nezinām, ka tās vēl ir problēmas”; 3) Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā ir veikta strauja attīstība.

Galvenās tendences sabiedrībā un ekonomikā arvien vairāk ir vērstas uz prasīgiem mācību veidiem, ko sauc par „21st Gadsimtu kompetences.” Jauniešiem ir jāiegūst dziļa izpratne par sarežģītiem jēdzieniem, jāiegūst plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un jāspēj izmantot progresīvas informācijas tehnoloģijas. 7Ļoti svarīgs ir komandas darbs, kā arī sociālās un komunikācijas prasmes. Darba devēji apgalvo, ka pašreizējā izglītības sistēma “pārbauda vakardienas prasmes rītdienas absolventiem”. Darba devēji ir nobažījušies, ka daudziem jauniem darba pieteikumu iesniedzējiem trūkst “mīksto prasmju”, piemēram, starppersonu komunikācija un analītiskā domāšana.

Sarežģītās zināšanu sabiedrībās radošās jomas, visticamāk, nākotnē būs nozīmīgi nodarbinātības avoti, tādēļ izglītības galvenajam mērķim jābūt „adaptīvās kompetences, t.i., spējai elastīgi un radoši pielietot jēgpilni apgūtās zināšanas un prasmes dažādos kontekstos un situācijās.

Mācīšanās ir zināšanu sabiedrības galvenā vērtība. Palielinoties globālās informācijas apjomam, mācību jēdziens no jauna ievieš kritisko dimensiju, kas ļauj sabiedrībai asimilēt lielo jauno zināšanu daudzumu, ko tā regulāri rada. Mācīšanās kā parādība var ietekmēt visus mūsu sabiedrības līmeņus un piedāvāt modeli mūsu institūciju laika, darba un dzīves organizēšanai. Šī ir evolūcija, kas ilustrē paradigmas maiņu. Pirmkārt, izglītību un mācīšanos vairs nevar ierobežot līdz noteiktam laikam un vietai. Tas neattiecas tikai uz agrīnajiem gadiem, bet attīstās visu mūžu. Ir veikta mūžizglītības jēdziena aktualizācija, kas nozīmē, ka mācīšanās notiek ne tikai skolās un universitātēs, bet arī dažādās formālās, neformālās un neformālās izglītības vidēs. Otrkārt, cilvēkam, kas mācās, ir jābūt zināšanu ieguves un komunikācijas procesa pamatā.

Lai risinātu pašreizējo nepieciešamību pēc jaunām izglītības pieejām, projekts „Looking @ Learning” ir identificējis un pētījis radošās mācību vides koncepciju. 

Pastāv vairākas mācību vides definīcijas. Māksliniecisko pētījumu jomā “Pirmais Looking at Learning,” mācību vide ir definēta kā konkrētas izglītības iestādes vide, ko raksturo sociālie komponenti, īpaši objekti un jautājumi, kā arī starppersonu attiecības. Šie faktori ietekmē un papildina viens otru un ietekmē katru iesaistīto personu. Mācību vide papildus nosaka izglītības vidi; tā vienmēr nozīmē organizatorisku procesu. Tā nodrošina materiālo, komunikatīvo un sociālo apstākļu korelāciju mācību procesā un labvēlīgus apstākļus izglītojamo radošā potenciāla attīstībai. Izmantojot dažādus zināšanu avotus un dažādas mācīšanās metodes, skolnieks savas zināšanas, prasmes un īpašības veido pats.

ESAO definē „mācību vidi” kā organisku, holistisku koncepciju — ekosistēmu, kas ietver mācību aktivitāti un rezultātus. Lai izprastu “mācību vidi”, ir svarīgi koncentrēties uz dinamiku un mijiedarbību starp četrām dimensijām – izglītojamo (kas?), pedagogu (ar ko?), saturu (kas?) un iekārtām un tehnoloģijām (ar ko?). Lai radītu radošu mācību vidi, ir būtiski pārdomāt un atšķirīgi aplūkot jebkuru no iepriekš minētajiem četriem elementiem. 

OECD projekts “Inovatīva mācību vide” (ILE)) ir noteikusi principus, kas jāņem vērā, lai radītu efektīvu mācību vidi:

• Atzīt izglītojamos par tās galvenajiem dalībniekiem, veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos un attīstīt izpratni par savu darbību kā izglītojamajiem („pašregulējums”). 
• Pamatojoties uz mācīšanās sociālo raksturu un aktīvi veicinot grupu darbu un labi organizētu kooperatīvu mācīšanos. Individuālo zināšanu veidošana notiek mijiedarbības, sarunu un sadarbības procesā. Neirozinātne parāda, ka cilvēka smadzenes ir uzpūstas mijiedarbībai 
• Ir mācību profesionāļiem, kas ir ļoti pieskaņots audzēkņu motivācijas un galveno lomu emociju sasniegumiem. 
• Esiet ļoti jutīgi pret individuālajām atšķirībām starp audzēkņiem tajā, tostarp viņu iepriekšējām zināšanām. 
• Izstrādāt programmas, kas prasa smagu darbu un izaicinājumu no visiem bez pārmērīgas pārslodzes. 
• Strādāt ar skaidru cerību un izmantot novērtēšanas stratēģijas, kas atbilst šīm cerībām; būtu liels uzsvars uz formālu atgriezenisko saiti, lai atbalstītu mācīšanos. 
• Stipri veicināt “horizontālo saikni” zināšanu un priekšmetu jomās, kā arī sabiedrībā un pasaulē kopumā. 

Ņemot vērā iepriekš minētos principus un radošās mācību vides elementus, projekta „Looking at Learning” laikā pedagogi uzsāka un eksperimentēja ar dažādām interaktīvām mācību metodēm, kas ļāva identificēt un raksturot radošu mācību vidi šajā projektā.

Sekojot galvenajiem elementiem raksturo radošu mācību vidi